Boloņa (Bologna)
 |
Slavena ar 1088. gadā dibināto Boloņas Universitāti, kura tiek uzskatīta par vecāko Rietumu pasaulē. Universitātē mācījušies daudzi viduslaiku ievērojamākie cilvēki (Dante, Petrarka, Tomass Bekets, Roterdamas Erasms, Koperniks). Arī mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām Eiropā un tajā mācās apmēram 100 000 studentu.
No 1945. gada līdz pat 1999. gadam Boloņā valdījušas kreisi noskaņotas partijas, tā tradicionāli bijusi sociālistisko un komunistisko intelektuāļu centrs. 1999. gadā pilsētā vēlēšanās uzvarēja centriski labējā koalīcija. Bet no 2004. gada Boloņu atkal pārvalda kreisi noskaņoti politiķi.
Ekonomikā pazīstama ar zīmoliem Ducati (motocikli), Lamborghini (auto), Maserati (auto, mūsdienās Modēnā).
Senas tradīcijas kulinārijā, slavenākie ēdieni — Boloņas mērce (ragù alla bolognese), tortellini, mortadella (tradicionālā Boloņas desa).
Pilsētu, nosaucot to par Felsīnu (Felsina), ap 534. gadu p.m.ē. dibinājuši etruski. 4. gadsimtā p.m.ē. apmetni ieņēma ķeltu tauta boji (boii). Kad 189. gadā p.m.ē. romieši šeit nodibināja koloniju, to nosauca boju vārdā par Bononiju (Bononia). Cits jēdziens, kurā ir saglabāts boju nosaukums, ir Bohēmija. 88. gadā p.m.ē. apmetne kļuva par municipiju. Romas impērijas laikā Boloņa bija otrā lielākā pilsēta Itālijā.
Pēc pagrimuma Boloņa atdzima 5. gadsimtā, kad pilsētā darbojās bīskaps Svētais Petronijs. Pēc Romas krišanas Boloņa bija Ravennas eksarhāta pierobežas pilsēta. 728. gadā pilsētu ieņēma langobardu karalis Liutprands.
11. gadsimtā Boloņa attīstījās kā brīva komūna, un 1164. gadā tā iestājās Lombardijas līgā pret Frīdrihu Barbarosu. 1088. gadā tika nodibināta Studio, kas bija sākums slavenajai Boloņas Universitātei.
1256. gadā Boloņa izdeva Legge del Paradiso (Paradīzes likumu), izpirkdama Boloņas iedzīvotājus no dzimtbūšanas, izmantojot sabiedriskās finanses. Gvelfu un Gibelīnu kara laikā 1325. gadā Boloņa (Gvelfi) zaudēja Zapolino kaujā Modēnai (Gibelīni) un Boloņa bija spiesta meklēt pāvesta aizsardzību. 14. gadsimta beigās un 15. gadsimta sākumā par Boloņu cīnījās vietējā vara, Pāvesta valsts un Milānas Viskonti dzimta.
15. gadsimta vidū varu pilsētā ieguva Bentivoljo dzimta. Boloņa piedzīvoja savus uzplaukumu un tā kļuva par vienu no Renesanses centriem, tomēr 1506. gadā pāvesta karaspēks ieņēma pilsētu. Tomēr pilsētas uzplaukums turpinājās un 16. un 17. gadsimtā šeit uzplauka Boloņas skolas glezniecība.
Ģeogrāfiskā karte - Boloņa (Bologna)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Itālija
 |
 |
| Itālijas karogs | |
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| FR | Franču valoda (French language) |
| IT | Itāļu valoda (Italian language) |
| CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
| CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
| SC | Sardīniešu valoda (Sardinian language) |
| SL | Slovēņu valoda (Slovene language) |
| DE | Vācu valoda (German language) |
